Vienreizlietojamo autiņbiksīšu ietekme uz mazuļa veselību
- Auduma autiņbiksītes
- Dec 4, 2021
- 4 min read
Vienreizlietojamās autiņbiksītes ir patiešām parocīgas. Tās ir ērti lietot, un pēc tam izmest. Tās var ilgi nemainīt un ražotāji rada arvien jaunas iespējas arvien lielākai uzsūkstpējai, solot sausumu līdz pat 12 un vairāk stundām.
Tas ir līdzīgi, kā ar vienreizlietojamajiem plastikāta traukiem - tie nav jāmazgā un tos metam atkritumos. Tomēr - mājās mēs lietojam skaistus, daudzreizlietojamus šķīvjus, no kuriem ēdam un pēc tam tos nomazgājam - trauku mašīnā vai ar rokām. Un par to vairs nav jautājumu - mēs visi saprotam, ka ir dīvaini lietot vienreizējos traukus un saprotam arī ļaunumu, ko nodarām mūsu planētai, izmetot gan plastikāta traukus, gan maisiņus.
Taču kā ir ar autiņbiksītēm? Vai ikdienā izdodas aizdomāties par to, cik lielus finansiālos ieguldījumus tās patiesībā prasa no ģimenes un cik daudz autiņbiksīšu, kuras praktiski nekad nesadalās, dienu no dienas nonāk mūsu zemītē?
Kā arī, svarīgs jautājums ir - kādas vielas ir autiņbiksīšu sastāvā, kas ļauj tās tik ilgi nemainīt? Kas rada šo lielo uzsūktspēju un vai tas viss ir labi mazuļa ādai un veselībai?
Izmaksas
Aptuvenās izmaksas vienreizlietojamajām autiņbiksītēm ir sākot no 40 līdz 70 EUR mēnesī (atkarībā no mazuļa vecuma un autiņbiksīšu ražotāja), kas kopumā veido vidēji līdz 2 000 EUR izmaksas uz vienu bērniņu (pieņemot, ka autiņbiksītes tiek lietotas līdz 3 gadu vecumam). Un, lai cik tās izmaksātu individuāli katrai ģimenei, tās izmaksā daudz vairāk mūsu valstij un planētai.
Sadalīšanās poligonos
Vienreizlietojamās autiņbiksītes nesadalās. Katru gadu Latvijā vien (!) aptuveni 86 miljonu autiņibiksīšu nonāk atkritumu poligonos. Katru. Gadu. Tās ir trešā biežākā atkritumu vienība poligonos un ir aptuveni 30% no visiem kopējiem nesadalāmajiem atkritumiem. Vienīgais, kas pārspēj autiņbiksītes, ir avīzes (un žurnāli), kā arī vienreizlietojamie trauki un dzērienu pudeles. Vienam bērniņam dienas laikā tiek izmantotas apmēram 6-8 autiņbiksītes, kas nozīmē - līdz podiņmācībai tās ir aptuveni 6500 - 10000 autiņbiksītes, veidojot 900kg atkritumu - tā ir gandrīz tonna toksisku atkritumu. Lai autiņbiksītes sadalītos, ir nepieciešami vairāki simti gadu - ja tās atrodas saulē un gaisā. Taču, ņemot vērā, ka autiņbiksītes atrodas atkritumu kalnos, bez saules un gaisa piekļuves, neviens nezina, cik simti vai tūkstoši gadi ir nepieciešami, lai tās sadalītos. Arī tā saucamās “eko” autiņbiksītes bez saules un gaisa NEsadalās, tāpēc tās ir tikpat liela problēma, kā parastās. Tas vēl nav viss - ņemot vērā, ka šo atkritumu sastāvs ir toksisks, tas nonāk gruntsūdeņos un spēj izplatīt slimības.
Autiņbiksīšu ķīmiskais sastāvs
Ja ar to vēl nepietiek tad paturpināsim par vienreizlietojamo autiņbiksīšu sastāvu. Tās ir toksiskas arī jūsu mazulim, tā kā bērniņa maigā, vēl attīstības procesā esošā āda ļoti viegli uzsūc aptuveni 50 dažādas ķīmiskas vielas, kas ir atrodamas vienreizlietojamo autiņbiksīšu, mitro salvešu un citu standarta mazuļu produktu sastāvā. Šo skaitli ir iespējams ievērojami samazināt, lietojot daudzreizlietojamās auduma autiņbiksītes un dabīgus mazuļu produktus.
Kādas vielas ir sastopamas vienreizlietojamo autiņbiksīšu sastāvā?
Nātrija Poliakrilāts (SPA)
Viena no bīstamībām vienreizlietojamajām autiņbiksītēm ir tā, ka to iekšējie slāņi ir veidoti no super absorbējošiem poliamēriem, kas satur ķīmisku vielu, kas saucas Nātrija poliakrilāts. To satur arī “eko” autiņbiksītes. Reizēm, mainot autiņbiksītes, jūs visticamāk uz sava mazuļa ādas sajutīsiet vai ieraudzīsiet mazus, spīdīgus, želejveidīgus SPA kristāliņus. Ja tā notiek, tas ir trauksmes zvaniņš.
Šie poliamēri tiek uzskatīti par nekaitīgiem un alerģiju neizraisošiem, ja tie ATRODAS AUTIŅBIKSĪŠU iekšējā daļā. Taču, gadījumos, kad autiņbiksītes saplīst un SPA iznāk uz āru, tās ir nekavējoties jāizmet. Nokļūstot uz mazuļa ādas, SPA var:
Izraisīt alerģiskas reakcijas bērniņa dzimumorgānos
Kairināt degunu un acis, ja tiek ieelpots sausā veidā
Izraisīt ādas kairinājumu, izsitumus, drudzi
Kļūt par urīna izvadkanālu infekciju riska faktoru meitenēm, sevišķi pirmajos 2 dzīves gados
Dioksīns
Lielākā daļa vienreizlietojamās autiņbiksītes satur dioksīnu. Tas ir ķīmisks blakusprodukts, kas rodas papīra balināšanas procesā, kas tiek realizēts vienreizlietojamo autiņbiksīšu ražošanā. Dioksīns ir kancerogēns. Amerikas Veselības Aizsardzības asociācija to ir atzinusi par toksiskāko no visām ar vēža izraisīšanu saistītajām ķīmiskajām vielām.
Ļoti mazās devās (triljonu daļiņa) dioksīns izraisa iedzimtus defektus, ādas un aknu slimības, imūnsistēmas novājināšanos, un ģenētiskus bojājumus (to atklājuši laboratoriski testi).
2002.gadā veikts pētījums, kur tika testēti 4 populārāko ražotāju autiņbiksītes (un 4 veidu tamponi) - dioksīns tika atrasts visos paraugos.
Lai arī daudzi uzskata, ka par niecīgo dioksīna daudzumu, kas atrodams autiņbiksītēs, nav jāuztraucas, tomēr ņemot vērā to, ka arī pavisam sīks dioksīna daudzums (triljonu daļa) tiek uzskatīts par kancerogēnu, ir vērts dioksīna ietekmi samazināt arī par šo niecīgo daudzumu, kas atrodams autiņbiksītēs.
Ja vien uz autiņbiksīšu iepakojuma nav norādīts “Nav balināts”, “Bez hlora” vai “TCF (Totally chlorine free)”, tās var saturēt dioksīnu.
Ftalāti
Ja dioksīna negatīvā ietekme nepārliecina, plastikāts visos vienreizlietojamajos autiņos satur Ftalātus. Tie ir plastikāta mīkstinātāji, kas tika aizliegti bērnu zobu nākšanas riņķīšu un citu mantu ražošanā, šo vielu toskisuma dēļ. Ftalāti rada endokrīnās sistēmas traucējumus, atdarinot cilvēka hormonus un sūtot kļūdainus signālus ķermenim.
Saskaņā ar pediatriem: “Bērni ir ārkārtīgi jūtīgi pret ftalātiem, ņemot vērā viņu nervu un reproduktīvās sistēmas attīstību.”
Tā kā vienreizlietojamās autiņbiksītes ir izgatavotas no mīksta plastikāta, Ftalāti ir praktiski neizbēgami to ražošanā.
Smagie metāli
Dažas vienreizlietojamās autiņbiksītes satur Tribotilalvu (TBT) un citus smagos metālus. TBT, kas tiek uzskatīts par augsti toksisku, noturīgu vides piesārņotāju, iekļūst organismā caur ādu un pat vismazākajās koncentrācijās cilvēkiem un dzīvniekiem izraisa hormonālu efektu. TBT kaitē imūnsistēmai un var izraisīt neauglību zēniem.
2005.gadā veiktos klīniskajos pētījumos tika atklāts, ka krāsas, kas tiek izmantotas autiņbiksītēm, var saturēt smagos metālus - un tos jūs noteikti nevēlaties sava mazuļa ādas tuvumā.
Šeit minētās ir tikai dažas, viskaitīgākās vielas, kas sastopamas vienreizlietojamo autiņbiksīšu sastāvā. Ir vēl citas, kas ir atrastas autiņbiksītēs, un izraisa ādas kairinājumu, nervu sistēmas traucējumus, elpceļu kairinājumus un saslimšanas.
Pāreja uz auduma autiņbiksītēm
Daudzreizlietojamās autiņbiksītes ir lielisks risinājums izmaksu, veselības un dabas problēmu jautājumos, taču to priekšrocības tiek rūpīgi aizēnotas aiz vienreizlietojamo autiņbiksīšu reklāmu kampaņām, sniedzot kļūdainu informāciju vecākiem ar mērķi iegūt stabilas tirgus daļas.
Taču, pat labākās PR firmas nespēj stāties pretim tam, ka kļūst arvien vairāk apzinātu vecāku, kuri vēlas saviem mazuļiem un dabai to labāko. Mūsdienu auduma autiņbiksītes ir tikpat efektīvas kā vienreizlietojamās un tām ir daudz dažādu modeļu, izmēru, krāsu un apdruku! Tās ir viegli kopjamas, mazgājot veļas mašīnās (un pat ar rokām).
Auduma autiņbiksītes iespējams sākotnēji arī kombinēt ar vienreizlietojamajām, lai notestētu to priekšrocības, ar laiku pārejot uz auduma autiņbiksītēm pavisam.
Rakstā izmantoto resursu atsauces:
Alberta, Lauren, Susan M. Sweeney, and Karen Wiss. “Diaper Dye Dermatitis.” Pediatrics 116 (2005): 450-52.
Anderson RC, Anderson JH. “Acute respiratory effects of diaper emissions.” Arch Environ Health. 1999 Sep-Oct;54(5):353-8.
Davis, James A., James J. Leyden, Gary L. Grove, and William J. Raynor. “Comparison of Disposable Diapers with Fluff Absorbent and Fluff Plus Absorbent Polymers: Effects on Skin Hydration, Skin PH, and Diaper Dermatitis.” Pediatric Dermatology 6.2 (2008): 102-08.
Sutton, Marianne B., Michael Weitzman, and Jonathan Howland. “Baby Bottoms and Environmental Conundrums: Disposable Diapers and the Pediatrician.” Pediatrics 1991 85.2 (1991): 386-388.
Comments